8. Manasikāralakkhaṇapañha

Rājā āha—

“kiṁlakkhaṇo, bhante nāgasena, manasikāro, kiṁlakkhaṇā paññā”ti?

“Ūhanalakkhaṇo kho, mahārāja, manasikāro, chedanalakkhaṇā paññā”ti.

“Kathaṁ ūhanalakkhaṇo manasikāro, kathaṁ chedanalakkhaṇā paññā?

Opammaṁ karohī”ti.

“Jānāsi tvaṁ, mahārāja, yavalāvake”ti.

“Āma, bhante, jānāmī”ti.

“Kathaṁ, mahārāja, yavalāvakā yavaṁ lunantī”ti?

“Vāmena, bhante, hatthena yavakalāpaṁ gahetvā dakkhiṇena hatthena dāttaṁ gahetvā dāttena chindantī”ti.

“Yathā, mahārāja, yavalāvako vāmena hatthena yavakalāpaṁ gahetvā dakkhiṇena hatthena dāttaṁ gahetvā yavaṁ chindati;

evameva kho, mahārāja, yogāvacaro manasikārena mānasaṁ gahetvā paññāya kilese chindati, evaṁ kho, mahārāja, ūhanalakkhaṇo manasikāro, evaṁ chedanalakkhaṇā paññā”ti.

“Kallosi, bhante nāgasenā”ti.

Manasikāralakkhaṇapañho aṭṭhamo.