Paṭhamavagga
“Yadā paṭhamamaddakkhiṁ,
satthāramakutobhayaṁ;
Tato me ahu saṁvego,
passitvā purisuttamaṁ.
Siriṁ hatthehi pādehi,
yo paṇāmeyya āgataṁ;
Etādisaṁ so satthāraṁ,
ārādhetvā virādhaye.
Tadāhaṁ puttadārañca,
dhanadhaññañca chaḍḍayiṁ;
Kesamassūni chedetvā,
pabbajiṁ anagāriyaṁ.
Sikkhāsājīvasampanno,
indriyesu susaṁvuto;
Namassamāno sambuddhaṁ,
vihāsiṁ aparājito.
Tato me paṇidhī āsi,
cetaso abhipatthito;
Na nisīde muhuttampi,
taṇhāsalle anūhate.
Tassa mevaṁ viharato,
passa vīriyaparakkamaṁ;
Tisso vijjā anuppattā,
kataṁ buddhassa sāsanaṁ.
Pubbenivāsaṁ jānāmi,
dibbacakkhu visodhitaṁ;
Arahā dakkhiṇeyyomhi,
vippamutto nirūpadhi.
Tato ratyā vivasāne,
sūriyuggamanaṁ pati;
Sabbaṁ taṇhaṁ visosetvā,
pallaṅkena upāvisin”ti.
… Mahāpanthako thero …
Aṭṭhakanipāto niṭṭhito.
Tatruddānaṁ
Mahākaccāyano thero,
sirimitto mahāpanthako;
Ete aṭṭhanipātamhi,
gāthāyo catuvīsatīti.