Appakasutta

Sāvatthinidānaṁ.

Ekamantaṁ nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaṁ etadavoca:

“idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi:

‘appakā te sattā lokasmiṁ ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā na ceva majjanti, na ca pamajjanti, na ca kāmesu gedhaṁ āpajjanti, na ca sattesu vippaṭipajjanti.

Atha kho eteva bahutarā sattā lokasmiṁ ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā majjanti ceva pamajjanti ca kāmesu ca gedhaṁ āpajjanti, sattesu ca vippaṭipajjantī’”ti.

“Evametaṁ, mahārāja, evametaṁ, mahārāja.

Appakā te, mahārāja, sattā lokasmiṁ, ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā na ceva majjanti, na ca pamajjanti, na ca kāmesu gedhaṁ āpajjanti, na ca sattesu vippaṭipajjanti.

Atha kho eteva bahutarā sattā lokasmiṁ, ye uḷāre uḷāre bhoge labhitvā majjanti ceva pamajjanti ca kāmesu ca gedhaṁ āpajjanti, sattesu ca vippaṭipajjantī”ti.

Idamavoca …pe…

“Sārattā kāmabhogesu,

giddhā kāmesu mucchitā;

Atisāraṁ na bujjhanti,

migā kūṭaṁva oḍḍitaṁ;

Pacchāsaṁ kaṭukaṁ hoti,

vipāko hissa pāpako”ti.