Sīlapāramī 2

“Punāparaṁ yadā homi,

bhūridatto mahiddhiko;

Virūpakkhena mahāraññā,

devalokamagañchahaṁ.

Tattha passitvāhaṁ deve,

ekantaṁ sukhasamappite;

Taṁ saggagamanatthāya,

sīlabbataṁ samādiyiṁ.

Sarīrakiccaṁ katvāna,

bhutvā yāpanamattakaṁ;

Caturo aṅge adhiṭṭhāya,

semi vammikamuddhani.

‘Chaviyā cammena maṁsena,

Nahāruaṭṭhikehi vā;

Yassa etena karaṇīyaṁ,

Dinnaṁyeva harātu so’.

Saṁsito akataññunā,

ālampāyano mamaggahi;

Peḷāya pakkhipitvāna,

kīḷeti maṁ tahiṁ tahiṁ.

Peḷāya pakkhipantepi,

sammaddantepi pāṇinā;

Ālampāyane na kuppāmi,

sīlakhaṇḍabhayā mama.

Sakajīvitapariccāgo,

tiṇato lahuko mama;

Sīlavītikkamo mayhaṁ,

pathavīuppatanaṁ viya.

Nirantaraṁ jātisataṁ,

cajeyyaṁ mama jīvitaṁ;

Neva sīlaṁ pabhindeyyaṁ,

catuddīpāna hetupi.

Api cāhaṁ sīlarakkhāya,

Sīlapāramipūriyā;

Na karomi citte aññathattaṁ,

Pakkhipantampi peḷake”ti.

Bhūridattacariyaṁ dutiyaṁ.