Sīlapāramī 4
“Punāparaṁ yadā homi,
cūḷabodhi susīlavā;
Bhavaṁ disvāna bhayato,
nekkhammaṁ abhinikkhamiṁ.
Yā me dutiyikā āsi,
brāhmaṇī kanakasannibhā;
Sāpi vaṭṭe anapekkhā,
nekkhammaṁ abhinikkhami.
Nirālayā chinnabandhū,
anapekkhā kule gaṇe;
Carantā gāmanigamaṁ,
bārāṇasimupāgamuṁ.
Tattha vasāma nipakā,
asaṁsaṭṭhā kule gaṇe;
Nirākule appasadde,
rājuyyāne vasāmubho.
Uyyānadassanaṁ gantvā,
rājā addasa brāhmaṇiṁ;
Upagamma mamaṁ pucchi,
‘tuyhesā kā kassa bhariyā’.
Evaṁ vutte, ahaṁ tassa,
idaṁ vacanamabraviṁ;
‘Na mayhaṁ bhariyā esā,
sahadhammā ekasāsanī’.
Tissā sārattagadhito,
gāhāpetvāna ceṭake;
Nippīḷayanto balasā,
antepuraṁ pavesayi.
Odapattakiyā mayhaṁ,
sahajā ekasāsanī;
Ākaḍḍhitvā nayantiyā,
kopo me upapajjatha.
Saha kope samuppanne,
sīlabbatamanussariṁ;
Tattheva kopaṁ niggaṇhiṁ,
nādāsiṁ vaḍḍhitūpari.
Yadi naṁ brāhmaṇiṁ koci,
koṭṭeyya tiṇhasattiyā;
Neva sīlaṁ pabhindeyyaṁ,
bodhiyāyeva kāraṇā.
Na mesā brāhmaṇī dessā,
napi me balaṁ na vijjati;
Sabbaññutaṁ piyaṁ mayhaṁ,
tasmā sīlānurakkhisan”ti.
Cūḷabodhicariyaṁ catutthaṁ.