Paṭhamavagga

kn / thag
Theragāthā 19.1 · Paññāsanipāta

“Kadā nuhaṁ pabbatakandarāsu,

Ekākiyo addutiyo vihassaṁ;

Aniccato sabbabhavaṁ vipassaṁ,

Taṁ me idaṁ taṁ nu kadā bhavissati.

Kadā nuhaṁ bhinnapaṭandharo muni,

Kāsāvavattho amamo nirāso;

Rāgañca dosañca tatheva mohaṁ,

Hantvā sukhī pavanagato vihassaṁ.

Kadā aniccaṁ vadharoganīḷaṁ,

Kāyaṁ imaṁ maccujarāyupaddutaṁ;

Vipassamāno vītabhayo vihassaṁ,

Eko vane taṁ nu kadā bhavissati.

Kadā nuhaṁ bhayajananiṁ dukhāvahaṁ,

Taṇhālataṁ bahuvidhānuvattaniṁ;

Paññāmayaṁ tikhiṇamasiṁ gahetvā,

Chetvā vase tampi kadā bhavissati.

Kadā nu paññāmayamuggatejaṁ,

Satthaṁ isīnaṁ sahasādiyitvā;

Māraṁ sasenaṁ sahasā bhañjissaṁ,

Sīhāsane taṁ nu kadā bhavissati.

Kadā nuhaṁ sabbhi samāgamesu,

Diṭṭho bhave dhammagarūhi tādibhi;

Yāthāvadassīhi jitindriyehi,

Padhāniyo taṁ nu kadā bhavissati.

Kadā nu maṁ tandi khudā pipāsā,

Vātātapā kīṭasarīsapā vā;

Na bādhayissanti na taṁ giribbaje,

Atthatthiyaṁ taṁ nu kadā bhavissati.

Kadā nu kho yaṁ viditaṁ mahesinā,

Cattāri saccāni sududdasāni;

Samāhitatto satimā agacchaṁ,

Paññāya taṁ taṁ nu kadā bhavissati.

Kadā nu rūpe amite ca sadde,

Gandhe rase phusitabbe ca dhamme;

Ādittatohaṁ samathehi yutto,

Paññāya dacchaṁ tadidaṁ kadā me.

Kadā nuhaṁ dubbacanena vutto,

Tato nimittaṁ vimano na hessaṁ;

Atho pasatthopi tato nimittaṁ,

Tuṭṭho na hessaṁ tadidaṁ kadā me.

Kadā nu kaṭṭhe ca tiṇe latā ca,

Khandhe imehaṁ amite ca dhamme;

Ajjhattikāneva ca bāhirāni ca,

Samaṁ tuleyyaṁ tadidaṁ kadā me.

Kadā nu maṁ pāvusakālamegho,

Navena toyena sacīvaraṁ vane;

Isippayātamhi pathe vajantaṁ,

Ovassate taṁ nu kadā bhavissati.

Kadā mayūrassa sikhaṇḍino vane,

Dijassa sutvā girigabbhare rutaṁ;

Paccuṭṭhahitvā amatassa pattiyā,

Sañcintaye taṁ nu kadā bhavissati.

Kadā nu gaṅgaṁ yamunaṁ sarassatiṁ,

Pātālakhittaṁ vaḷavāmukhañca;

Asajjamāno patareyyamiddhiyā,

Vibhiṁsanaṁ taṁ nu kadā bhavissati.

Kadā nu nāgova asaṅgacārī,

Padālaye kāmaguṇesu chandaṁ;

Nibbajjayaṁ sabbasubhaṁ nimittaṁ,

Jhāne yuto taṁ nu kadā bhavissati.

Kadā iṇaṭṭova daliddako nidhiṁ,

Ārādhayitvā dhanikehi pīḷito;

Tuṭṭho bhavissaṁ adhigamma sāsanaṁ,

Mahesino taṁ nu kadā bhavissati.

Bahūni vassāni tayāmhi yācito,

‘Agāravāsena alaṁ nu te idaṁ’;

Taṁ dāni maṁ pabbajitaṁ samānaṁ,

Kiṅkāraṇā citta tuvaṁ na yuñjasi.

Nanu ahaṁ citta tayāmhi yācito,

‘Giribbaje citrachadā vihaṅgamā’;

Mahindaghosatthanitābhigajjino,

Te taṁ ramessanti vanamhi jhāyinaṁ.

Kulamhi mitte ca piye ca ñātake,

Khiḍḍāratiṁ kāmaguṇañca loke;

Sabbaṁ pahāya imamajjhupāgato,

Athopi tvaṁ citta na mayha tussasi.

Mameva etaṁ na hi tvaṁ paresaṁ,

Sannāhakāle paridevitena kiṁ;

Sabbaṁ idaṁ calamiti pekkhamāno,

Abhinikkhamiṁ amatapadaṁ jigīsaṁ.

Suyuttavādī dvipadānamuttamo,

Mahābhisakko naradammasārathi;

‘Cittaṁ calaṁ makkaṭasannibhaṁ iti,

Avītarāgena sudunnivārayaṁ’.

Kāmā hi citrā madhurā manoramā,

Aviddasū yattha sitā puthujjanā;

Te dukkhamicchanti punabbhavesino,

Cittena nītā niraye nirākatā.

‘Mayūrakoñcābhirutamhi kānane,

Dīpīhi byagghehi purakkhato vasaṁ;

Kāye apekkhaṁ jaha mā virādhaya’,

Itissu maṁ citta pure niyuñjasi.

‘Bhāvehi jhānāni ca indriyāni ca,

Balāni bojjhaṅgasamādhibhāvanā;

Tisso ca vijjā phusa buddhasāsane’,

Itissu maṁ citta pure niyuñjasi.

‘Bhāvehi maggaṁ amatassa pattiyā,

Niyyānikaṁ sabbadukhakkhayogadhaṁ;

Aṭṭhaṅgikaṁ sabbakilesasodhanaṁ’,

Itissu maṁ citta pure niyuñjasi.

‘Dukkhanti khandhe paṭipassa yoniso,

Yato ca dukkhaṁ samudeti taṁ jaha;

Idheva dukkhassa karohi antaṁ’,

Itissu maṁ citta pure niyuñjasi.

‘Aniccaṁ dukkhanti vipassa yoniso,

Suññaṁ anattāti aghaṁ vadhanti ca;

Manovicāre uparundha cetaso’,

Itissu maṁ citta pure niyuñjasi.

‘Muṇḍo virūpo abhisāpamāgato,

Kapālahatthova kulesu bhikkhasu;

Yuñjassu satthuvacane mahesino’,

Itissu maṁ citta pure niyuñjasi.

‘Susaṁvutatto visikhantare caraṁ,

Kulesu kāmesu asaṅgamānaso;

Cando yathā dosinapuṇṇamāsiyā’,

Itissu maṁ citta pure niyuñjasi.

‘Āraññiko hohi ca piṇḍapātiko,

Sosāniko hohi ca paṁsukūliko;

Nesajjiko hohi sadā dhute rato’,

Itissu maṁ citta pure niyuñjasi.

Ropetva rukkhāni yathā phalesī,

Mūle taruṁ chettu tameva icchasi;

Tathūpamaṁ cittamidaṁ karosi,

Yaṁ maṁ aniccamhi cale niyuñjasi.

Arūpa dūraṅgama ekacāri,

Na te karissaṁ vacanaṁ idānihaṁ;

Dukkhā hi kāmā kaṭukā mahabbhayā,

Nibbānamevābhimano carissaṁ.

Nāhaṁ alakkhyā ahirikkatāya vā,

Na cittahetū na ca dūrakantanā;

Ājīvahetū ca ahaṁ na nikkhamiṁ,

Kato ca te citta paṭissavo mayā.

‘Appicchatā sappurisehi vaṇṇitā,

Makkhappahānaṁ vupasamo dukhassa’;

Itissu maṁ citta tadā niyuñjasi,

Idāni tvaṁ gacchasi pubbaciṇṇaṁ.

Taṇhā avijjā ca piyāpiyañca,

Subhāni rūpāni sukhā ca vedanā;

Manāpiyā kāmaguṇā ca vantā,

Vante ahaṁ āvamituṁ na ussahe.

Sabbattha te citta vaco kataṁ mayā,

Bahūsu jātīsu na mesi kopito;

Ajjhattasambhavo kataññutāya te,

Dukkhe ciraṁ saṁsaritaṁ tayā kate.

Tvaññeva no citta karosi brāhmaṇo,

Tvaṁ khattiyo rājadasī karosi;

Vessā ca suddā ca bhavāma ekadā,

Devattanaṁ vāpi taveva vāhasā.

Taveva hetū asurā bhavāmase,

Tvaṁmūlakaṁ nerayikā bhavāmase;

Atho tiracchānagatāpi ekadā,

Petattanaṁ vāpi taveva vāhasā.

Nanu dubbhissasi maṁ punappunaṁ,

Muhuṁ muhuṁ cāraṇikaṁva dassayaṁ;

Ummattakeneva mayā palobhasi,

Kiñcāpi te citta virādhitaṁ mayā.

Idaṁ pure cittamacāri cārikaṁ,

Yenicchakaṁ yatthakāmaṁ yathāsukhaṁ;

Tadajjahaṁ niggahessāmi yoniso,

Hatthippabhinnaṁ viya aṅkusaggaho.

Satthā ca me lokamimaṁ adhiṭṭhahi,

Aniccato addhuvato asārato;

Pakkhanda maṁ citta jinassa sāsane,

Tārehi oghā mahatā suduttarā.

Na te idaṁ citta yathā purāṇakaṁ,

Nāhaṁ alaṁ tuyha vase nivattituṁ;

Mahesino pabbajitomhi sāsane,

Na mādisā honti vināsadhārino.

Nagā samuddā saritā vasundharā,

Disā catasso vidisā adho divā;

Sabbe aniccā tibhavā upaddutā,

Kuhiṁ gato citta sukhaṁ ramissasi.

Dhitipparaṁ kiṁ mama citta kāhisi,

Na te alaṁ citta vasānuvattako;

Na jātu bhastaṁ ubhatomukhaṁ chupe,

Dhiratthu pūraṁ nava sotasandaniṁ.

Varāhaeṇeyyavigāḷhasevite,

Pabbhārakuṭṭe pakateva sundare;

Navambunā pāvusasitthakānane,

Tahiṁ guhāgehagato ramissasi.

Sunīlagīvā susikhā supekhunā,

Sucittapattacchadanā vihaṅgamā;

Sumañjughosatthanitābhigajjino,

Te taṁ ramessanti vanamhi jhāyinaṁ.

Vuṭṭhamhi deve caturaṅgule tiṇe,

Sampupphite meghanibhamhi kānane;

Nagantare viṭapisamo sayissaṁ,

Taṁ me mudū hehiti tūlasannibhaṁ.

Tathā tu kassāmi yathāpi issaro,

Yaṁ labbhati tenapi hotu me alaṁ;

Na tāhaṁ kassāmi yathā atandito,

Biḷārabhastaṁva yathā sumadditaṁ.

Tathā tu kassāmi yathāpi issaro,

Yaṁ labbhati tenapi hotu me alaṁ;

Viriyena taṁ mayha vasānayissaṁ,

Gajaṁva mattaṁ kusalaṅkusaggaho.

Tayā sudantena avaṭṭhitena hi,

Hayena yoggācariyova ujjunā;

Pahomi maggaṁ paṭipajjituṁ sivaṁ,

Cittānurakkhīhi sadā nisevitaṁ.

Ārammaṇe taṁ balasā nibandhisaṁ,

Nāgaṁva thambhamhi daḷhāya rajjuyā;

Taṁ me suguttaṁ satiyā subhāvitaṁ,

Anissitaṁ sabbabhavesu hehisi.

Paññāya chetvā vipathānusārinaṁ,

Yogena niggayha pathe nivesiya;

Disvā samudayaṁ vibhavañca sambhavaṁ,

Dāyādako hehisi aggavādino.

Catubbipallāsavasaṁ adhiṭṭhitaṁ,

Gāmaṇḍalaṁva parinesi citta maṁ;

Nanu saṁyojanabandhanacchidaṁ,

Saṁsevase kāruṇikaṁ mahāmuniṁ.

Migo yathā seri sucittakānane,

Rammaṁ giriṁ pāvusaabbhamāliniṁ;

Anākule tattha nage ramissaṁ,

Asaṁsayaṁ citta parā bhavissasi.

Ye tuyha chandena vasena vattino,

Narā ca nārī ca anubhonti yaṁ sukhaṁ;

Aviddasū māravasānuvattino,

Bhavābhinandī tava citta sāvakā”ti.

… Tālapuṭo thero …

Paññāsanipāto niṭṭhito.

Tatruddānaṁ

Paññāsamhi nipātamhi,

eko tālapuṭo suci;

Gāthāyo tattha paññāsa,

puna pañca ca uttarīti.