Paṭhamavagga

kn / thag
Theragāthā 20.1 · Saṭṭhinipāta

“Āraññikā piṇḍapātikā,

uñchāpattāgate ratā;

Dālemu maccuno senaṁ,

ajjhattaṁ susamāhitā.

Āraññikā piṇḍapātikā,

uñchāpattāgate ratā;

Dhunāma maccuno senaṁ,

naḷāgāraṁva kuñjaro.

Rukkhamūlikā sātatikā,

uñchāpattāgate ratā;

Dālemu maccuno senaṁ,

ajjhattaṁ susamāhitā.

Rukkhamūlikā sātatikā,

uñchāpattāgate ratā;

Dhunāma maccuno senaṁ,

naḷāgāraṁva kuñjaro”.

“Aṭṭhikaṅkalakuṭike,

maṁsanhārupasibbite;

Dhiratthu pure duggandhe,

paragatte mamāyase.

Gūthabhaste taconaddhe,

uragaṇḍipisācini;

Nava sotāni te kāye,

yāni sandanti sabbadā.

Tava sarīraṁ navasotaṁ,

Duggandhakaraṁ paribandhaṁ;

Bhikkhu parivajjayate taṁ,

Mīḷhaṁ ca yathā sucikāmo.

Evañce taṁ jano jaññā,

yathā jānāmi taṁ ahaṁ;

Ārakā parivajjeyya,

gūthaṭṭhānaṁva pāvuse”.

“Evametaṁ mahāvīra,

yathā samaṇa bhāsasi;

Ettha ceke visīdanti,

paṅkamhiva jaraggavo”.

“Ākāsamhi haliddiyā,

yo maññetha rajetave;

Aññena vāpi raṅgena,

vighātudayameva taṁ.

Tadākāsasamaṁ cittaṁ,

ajjhattaṁ susamāhitaṁ;

Mā pāpacitte āsādi,

aggikhandhaṁva pakkhimā”.

“Passa cittakataṁ bimbaṁ,

arukāyaṁ samussitaṁ;

Āturaṁ bahusaṅkappaṁ,

yassa natthi dhuvaṁ ṭhiti.

Passa cittakataṁ rūpaṁ,

maṇinā kuṇḍalena ca;

Aṭṭhiṁ tacena onaddhaṁ,

saha vatthehi sobhati.

Alattakakatā pādā,

mukhaṁ cuṇṇakamakkhitaṁ;

Alaṁ bālassa mohāya,

no ca pāragavesino.

Aṭṭhapadakatā kesā,

nettā añjanamakkhitā;

Alaṁ bālassa mohāya,

no ca pāragavesino.

Añjanīva navā cittā,

pūtikāyo alaṅkato;

Alaṁ bālassa mohāya,

no ca pāragavesino.

Odahi migavo pāsaṁ,

nāsadā vāguraṁ migo;

Bhutvā nivāpaṁ gacchāma,

kaddante migabandhake.

Chinno pāso migavassa,

nāsadā vāguraṁ migo;

Bhutvā nivāpaṁ gacchāma,

socante migaluddake”.

“Tadāsi yaṁ bhiṁsanakaṁ,

tadāsi lomahaṁsanaṁ;

Anekākārasampanne,

sāriputtamhi nibbute.

Aniccā vata saṅkhārā,

uppādavayadhammino;

Upajjitvā nirujjhanti,

tesaṁ vūpasamo sukho.

Sukhumaṁ te paṭivijjhanti,

vālaggaṁ usunā yathā;

Ye pañcakkhandhe passanti,

parato no ca attato.

Ye ca passanti saṅkhāre,

parato no ca attato;

Paccabyādhiṁsu nipuṇaṁ,

vālaggaṁ usunā yathā.

Sattiyā viya omaṭṭho,

ḍayhamānova matthake;

Kāmarāgappahānāya,

sato bhikkhu paribbaje.

Sattiyā viya omaṭṭho,

ḍayhamānova matthake;

Bhavarāgappahānāya,

sato bhikkhu paribbaje.

Codito bhāvitattena,

sarīrantimadhārinā;

Migāramātupāsādaṁ,

pādaṅguṭṭhena kampayiṁ.

Nayidaṁ sithilamārabbha,

nayidaṁ appena thāmasā;

Nibbānamadhigantabbaṁ,

sabbaganthapamocanaṁ.

Ayañca daharo bhikkhu,

ayamuttamaporiso;

Dhāreti antimaṁ dehaṁ,

jetvā māraṁ savāhiniṁ.

Vivaramanupabhanti vijjutā,

Vebhārassa ca paṇḍavassa ca;

Nagavivaragato jhāyati,

Putto appaṭimassa tādino.

Upasanto uparato,

pantasenāsano muni;

Dāyādo buddhaseṭṭhassa,

brahmunā abhivandito”.

“Upasantaṁ uparataṁ,

pantasenāsanaṁ muniṁ;

Dāyādaṁ buddhaseṭṭhassa,

vanda brāhmaṇa kassapaṁ.

Yo ca jātisataṁ gacche,

sabbā brāhmaṇajātiyo;

Sottiyo vedasampanno,

manussesu punappunaṁ.

Ajjhāyakopi ce assa,

tiṇṇaṁ vedāna pāragū;

Etassa vandanāyetaṁ,

kalaṁ nāgghati soḷasiṁ.

Yo so aṭṭha vimokkhāni,

purebhattaṁ aphassayi;

Anulomaṁ paṭilomaṁ,

tato piṇḍāya gacchati.

Tādisaṁ bhikkhuṁ māsādi,

māttānaṁ khaṇi brāhmaṇa;

Abhippasādehi manaṁ,

arahantamhi tādine;

Khippaṁ pañjaliko vanda,

mā te vijaṭi matthakaṁ”.

“Neso passati saddhammaṁ,

saṁsārena purakkhato;

Adhogamaṁ jimhapathaṁ,

kummaggamanudhāvati.

Kimīva mīḷhasallitto,

saṅkhāre adhimucchito;

Pagāḷho lābhasakkāre,

tuccho gacchati poṭṭhilo”.

“Imañca passa āyantaṁ,

sāriputtaṁ sudassanaṁ;

Vimuttaṁ ubhatobhāge,

ajjhattaṁ susamāhitaṁ.

Visallaṁ khīṇasaṁyogaṁ,

tevijjaṁ maccuhāyinaṁ;

Dakkhiṇeyyaṁ manussānaṁ,

puññakkhettaṁ anuttaraṁ”.

“Ete sambahulā devā,

iddhimanto yasassino;

Dasa devasahassāni,

sabbe brahmapurohitā;

Moggallānaṁ namassantā,

tiṭṭhanti pañjalīkatā.

‘Namo te purisājañña,

namo te purisuttama;

Yassa te āsavā khīṇā,

dakkhiṇeyyosi mārisa’.

Pūjito naradevena,

uppanno maraṇābhibhū;

Puṇḍarīkaṁva toyena,

saṅkhārenupalippati.

Yassa muhuttena sahassadhā loko,

Saṁvidito sabrahmakappo vasi;

Iddhiguṇe cutupapāte kāle,

Passati devatā sa bhikkhu”.

“Sāriputtova paññāya,

sīlena upasamena ca;

Yopi pāraṅgato bhikkhu,

etāvaparamo siyā.

Koṭisatasahassassa,

Attabhāvaṁ khaṇena nimmine;

Ahaṁ vikubbanāsu kusalo,

Vasībhūtomhi iddhiyā.

Samādhivijjāvasipāramīgato,

Moggallānagotto asitassa sāsane;

Dhīro samucchindi samāhitindriyo,

Nāgo yathā pūtilataṁva bandhanaṁ.

Pariciṇṇo mayā satthā,

kataṁ buddhassa sāsanaṁ;

Ohito garuko bhāro,

bhavanetti samūhatā.

Yassa catthāya pabbajito,

agārasmānagāriyaṁ;

So me attho anuppatto,

sabbasaṁyojanakkhayo.

Kīdiso nirayo āsi,

yattha dussī apaccatha;

Vidhuraṁ sāvakamāsajja,

kakusandhañca brāhmaṇaṁ.

Sataṁ āsi ayosaṅkū,

sabbe paccattavedanā;

Īdiso nirayo āsi,

yattha dussī apaccatha;

Vidhuraṁ sāvakamāsajja,

kakusandhañca brāhmaṇaṁ.

Yo etamabhijānāti,

bhikkhu buddhassa sāvako;

Tādisaṁ bhikkhumāsajja,

kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.

Majjhesarasmiṁ tiṭṭhanti,

vimānā kappaṭhāyino;

Veḷuriyavaṇṇā rucirā,

accimanto pabhassarā;

Accharā tattha naccanti,

puthu nānattavaṇṇiyo.

Yo etamabhijānāti,

… pe

kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.

Yo ve buddhena codito,

bhikkhusaṅghassa pekkhato;

Migāramātupāsādaṁ,

pādaṅguṭṭhena kampayi.

Yo etamabhijānāti,

… pe

kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.

Yo vejayantapāsādaṁ,

pādaṅguṭṭhena kampayi;

Iddhibalenupatthaddho,

saṁvejesi ca devatā.

Yo etamabhijānāti,

… pe

kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.

Yo vejayantapāsāde,

sakkaṁ so paripucchati;

Api āvuso jānāsi,

taṇhakkhayavimuttiyo;

Tassa sakko viyākāsi,

pañhaṁ puṭṭho yathātathaṁ”.

“Yo etamabhijānāti,

… pe

kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.

Yo brahmānaṁ paripucchati,

Sudhammāyaṁ ṭhito sabhaṁ;

Ajjāpi tyāvuso sā diṭṭhi,

Yā te diṭṭhi pure ahu;

Passasi vītivattantaṁ,

Brahmaloke pabhassaraṁ.

Tassa brahmā viyākāsi,

pañhaṁ puṭṭho yathātathaṁ;

Na me mārisa sā diṭṭhi,

yā me diṭṭhi pure ahu.

Passāmi vītivattantaṁ,

brahmaloke pabhassaraṁ;

Sohaṁ ajja kathaṁ vajjaṁ,

ahaṁ niccomhi sassato”.

“Yo etamabhijānāti,

… pe

kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.

Yo mahāneruno kūṭaṁ,

vimokkhena aphassayi;

Vanaṁ pubbavidehānaṁ,

ye ca bhūmisayā narā.

Yo etamabhijānāti,

bhikkhu buddhassa sāvako;

Tādisaṁ bhikkhumāsajja,

kaṇha dukkhaṁ nigacchasi.

Na ve aggi cetayati,

ahaṁ bālaṁ ḍahāmīti;

Bālova jalitaṁ aggiṁ,

āsajja naṁ paḍayhati.

Evamevaṁ tuvaṁ māra,

āsajja naṁ tathāgataṁ;

Sayaṁ ḍahissasi attānaṁ,

bālo aggiṁva samphusaṁ.

Apuññaṁ pasavī māro,

āsajja naṁ tathāgataṁ;

Kiṁ nu maññasi pāpima,

na me pāpaṁ vipaccati.

Karato te cīyate pāpaṁ,

cirarattāya antaka;

Māra nibbinda buddhamhā,

āsaṁ mākāsi bhikkhusu”.

“Iti māraṁ atajjesi,

bhikkhu bhesakaḷāvane;

Tato so dummano yakkho,

tatthevantaradhāyathā”ti.

Itthaṁ sudaṁ āyasmā mahāmoggallāno thero gāthāyo abhāsitthāti.

Saṭṭhinipāto niṭṭhito.

Tatruddānaṁ

Saṭṭhikamhi nipātamhi,

moggallāno mahiddhiko;

Ekova theragāthāyo,

aṭṭhasaṭṭhi bhavanti tāti.